Kādreiz dzīvoja maza meitene, kura sapņoja par bitēm. Un nevienam šo sapni nestāstīja. Jo kurš gan tādu mazu meiteni ņemtu nopietni? Ne viņa laukos augusi, nekā, un, lai arī par maza bērna sapņiem nevar smiet, cilvēki to mēdz darīt. Un ja jau smēja par dažiem labiem pavisam reāliem sapņiem, tad ko gan teiktu par manu sapni par bitēm?
Tā nu ilgu laiku dzīvoju tikai ar sapni.. Sak, ko tad nu es, ne man zināšanas, ne pieredze, kā tad es tikšu galā ar bitēm! Sapnis gulēja nolikts vienā atvilktnē ar sapni braukt kopā ar Darelu uz Āfriku čūskas medīt...
Bet pirms diviem gadiem, nedaudz vairāk, kad auklēju savu pirmdzimto un gaidīju otru bērniņu, pār mani nāca atklāsme - itin visu dzīvē var iemācīties un viss ir iespējams! Vajag tikai gribēt! Un mācīties! Ja es gribu dzīvot bišu pasaulē, un es gribu mācīties, es gribu saprast - vai man kas stāv vēl ceļā, ja neskaita tikai to, ka pastāvēja iedomas - es taču neko bez izglītības nevarēšu...
Bet kā tad cilvēki sāk? No nulles. Jebkuru lietu! Vai tad kādreiz es daudz ko no filozofijas sapratu? Nē, bet es sāku mācīties, iestājos studēt.. Un tā lieta aiziet. Ievelk. Jo interesē.
Sirdslieta. Līdz šim tās ir bijušas man divas, filozofija un ēst gatavošana. Un abas reiz sākās no nulles, ne es kādreiz Kantu sapratu, ne arī kotletes mācēju izcept. Tagad māku.
Ir man trešā sirdslieta. Bites. Bet vēl es nemāku. Es tikai gribu mācīties. Un tāpēc arī šis blogs. Turiet īkšķus, lai es līdz maijam dabūtu savus pirmos stropus. Kursos sapazinos ar vienu fantastisku bitenieku, kurš apsolīja pa savu dravu izvadāt. Viss notiek! Jo es tā gribu! :)
Blogā stāstīšu par bitēm, par savām attiecībām ar bitēm, par harmoniju.
